12. Dvādasamavaggo

(116) 1. Saṃvaro kammantikathā

630. Saṃvaro kammanti? Āmantā. Cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotindriyasaṃvaro…pe… ghānindriyasaṃvaro…pe… jivhindriyasaṃvaro…pe… kāyindriyasaṃvaro kāyakammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kāyindriyasaṃvaro kāyakammanti? Āmantā. Cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāyindriyasaṃvaro kāyakammanti? Āmantā. Sotindriyasaṃvaro…pe… ghānindriyasaṃvaro…pe… jivhindriyasaṃvaro jivhākammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manindriyasaṃvaro manokammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manindriyasaṃvaro manokammanti? Āmantā. Cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manindriyasaṃvaro manokammanti? Āmantā. Sotindriyasaṃvaro …pe… ghānindriyasaṃvaro… jivhindriyasaṃvaro…pe… kāyindriyasaṃvaro kāyakammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

631. Asaṃvaro kammanti? Āmantā. Cakkhundriyaasaṃvaro cakkhukammanti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotindriyaasaṃvaro…pe… ghānindriyaasaṃvaro…pe… jivhindriyaasaṃvaro… kāyindriyaasaṃvaro kāyakammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kāyindriyaasaṃvaro kāyakammanti? Āmantā. Cakkhundriyaasaṃvaro cakkhukammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāyindriyaasaṃvaro kāyakammanti? Āmantā. Sotindriyaasaṃvaro…pe… ghānindriyaasaṃvaro…pe… jivhindriyaasaṃvaro jivhākammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manindriyaasaṃvaro manokammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manindriyaasaṃvaro manokammanti? Āmantā. Cakkhundriyaasaṃvaro cakkhukammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manindriyaasaṃvaro manokammanti? Āmantā. Sotindriyaasaṃvaro…pe… ghānindriyaasaṃvaro…pe… jivhindriyaasaṃvaro…pe… kāyindriyaasaṃvaro kāyakammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

632. Na vattabbaṃ – ‘‘saṃvaropi asaṃvaropi kamma’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti, sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṃvaropi asaṃvaropi kammanti.

Saṃvaro kammantikathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(117) 2. Kammakathā

633. Sabbaṃ kammaṃ savipākanti? Āmantā. Sabbā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbā cetanā savipākāti? Āmantā. Vipākābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbā cetanā savipākāti ? Āmantā. Kiriyābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sabbā cetanā savipākāti? Āmantā. Kāmāvacarā vipākābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbā cetanā savipākāti? Āmantā. Rūpāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā vipākābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sabbā cetanā savipākāti? Āmantā. Kāmāvacarā kiriyābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbā cetanā savipākāti? Āmantā. Rūpāvacarā arūpāvacarā kiriyābyākatā cetanā savipākāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



12. 第十二品
(116) 1. 关于防护与业的讨论
630. 防护是业吗？是的。眼根防护是眼业吗？不应这样说...耳根防护...鼻根防护...舌根防护...身根防护是身业吗？不应这样说...
身根防护是身业吗？是的。眼根防护是眼业吗？不应这样说...身根防护是身业吗？是的。耳根防护...鼻根防护...舌根防护是舌业吗？不应这样说...意根防护是意业吗？不应这样说...
意根防护是意业吗？是的。眼根防护是眼业吗？不应这样说...意根防护是意业吗？是的。耳根防护...鼻根防护...舌根防护...身根防护是身业吗？不应这样说...
631. 不防护是业吗？是的。眼根不防护是眼业吗？不应这样说...耳根不防护...鼻根不防护...舌根不防护...身根不防护是身业吗？不应这样说...
身根不防护是身业吗？是的。眼根不防护是眼业吗？不应这样说...身根不防护是身业吗？是的。耳根不防护...鼻根不防护...舌根不防护是舌业吗？不应这样说...意根不防护是意业吗？不应这样说...
意根不防护是意业吗？是的。眼根不防护是眼业吗？不应这样说...意根不防护是意业吗？是的。耳根不防护...鼻根不防护...舌根不防护...身根不防护是身业吗？不应这样说...
632. 不应说"防护和不防护都是业"吗？是的。世尊不是说过："在此，诸比丘，比丘以眼见色而取相...不取相，以耳闻声...以意识法而取相...不取相"吗？有这样的经文吗？是的。那么防护和不防护都是业。
关于防护与业的讨论结束。
12. 第十二品
(117) 2. 关于业的讨论
633. 一切业都有果报吗？是的。一切思都有果报吗？不应这样说...一切思都有果报吗？是的。异熟无记思有果报吗？不应这样说...一切思都有果报吗？是的。唯作无记思有果报吗？不应这样说...
一切思都有果报吗？是的。欲界异熟无记思有果报吗？不应这样说...一切思都有果报吗？是的。色界、无色界、出世间异熟无记思有果报吗？不应这样说...
一切思都有果报吗？是的。欲界唯作无记思有果报吗？不应这样说...一切思都有果报吗？是的。色界、无色界唯作无记思有果报吗？不应这样说...

634. Vipākābyākatā cetanā avipākāti? Āmantā. Hañci vipākābyākatā cetanā avipākā, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbā cetanā savipākā’’ti.

Kiriyābyākatā cetanā avipākāti? Āmantā. Hañci kiriyābyākatā cetanā avipākā, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbā cetanā savipākā’’ti.

Kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā vipākābyākatā cetanā avipākāti? Āmantā . Hañci apariyāpannā vipākābyākatā cetanā avipākā, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbā cetanā savipākā’’ti.

Kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā kiriyābyākatā cetanā avipākāti? Āmantā. Hañci arūpāvacarā kiriyābyākatā cetanā avipākā, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbā cetanā savipākā’’ti.

635. Na vattabbaṃ – ‘‘sabbaṃ kammaṃ savipāka’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā byantibhāvaṃ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje [upapajjaṃ (a. ni. 10.17)] vā apare vā pariyāye’’ti [a. ni. 10.217]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi sabbaṃ kammaṃ savipākanti.

Kammakathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(118) 3. Saddo vipākotikathā

636. Saddo vipākoti? Āmantā. Sukhavedaniyo dukkhavedaniyo adukkhamasukhavedaniyo, sukhāya vedanāya sampayutto, dukkhāya vedanāya sampayutto , adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, phassena sampayutto, vedanāya sampayutto, saññāya sampayutto, cetanāya sampayutto, cittena sampayutto, sārammaṇo; atthi tassa āvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro cetanā patthanā paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu na sukhavedaniyo na dukkhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci na sukhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘saddo vipāko’’ti.

Phasso vipāko, phasso sukhavedaniyo…pe… sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Saddo vipāko, saddo sukhavedaniyo…pe… sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saddo vipāko, saddo na sukhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Phasso vipāko, phasso na sukhavedaniyo, na dukkhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

637. Na vattabbaṃ – ‘‘saddo vipāko’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā brahmassaro hoti karavikabhāṇī’’ti [dīghanikāye]! Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi saddo vipākoti.

Saddo vipākotikathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(119) 4. Saḷāyatanakathā



634. 异熟无记思是无果报吗？是的。若异熟无记思是无果报，那就不应这样说——“一切思都有果报”。
唯作无记思是无果报吗？是的。若唯作无记思是无果报，那就不应这样说——“一切思都有果报”。
欲界、色界、无色界的异熟无记思是无果报吗？是的。若无色界的异熟无记思是无果报，那就不应这样说——“一切思都有果报”。
欲界、色界、无色界的唯作无记思是无果报吗？是的。若无色界的唯作无记思是无果报，那就不应这样说——“一切思都有果报”。
635. 不应说“一切业都有果报”吗？是的。世尊不是说过——“我不说，诸比丘，关于有意造作的业，已经造作的业，因无知而聚集的，必定会有异熟的结果，这个结果可能在现世中生起或在后世中生起”吗？有这样的**吗？是的。那么一切业都有果报。
关于业的讨论结束。
12. 第十二品
(118) 3. 关于声音的异熟
636. 声音是异熟吗？是的。快乐的感觉、痛苦的感觉、非痛非乐的感觉，快乐的感觉所伴随，痛苦的感觉所伴随，非痛非乐的感觉所伴随，接触所伴随，感觉所伴随，念所伴随，思所伴随，心所伴随，目标；是否有它的聚集、光辉、成就、思念、愿望？不应这样说...难道快乐的感觉不是痛苦的感觉...无目标，是否没有它的聚集...愿望？是的。若快乐的感觉...无目标，是否没有它的聚集...愿望，并且不应这样说——“声音是异熟”。
接触是异熟，接触是快乐的感觉...目标，是否有它的聚集...愿望？是的。声音是异熟，声音是快乐的感觉...目标，是否有它的聚集...愿望？不应这样说...
声音是异熟，声音不是快乐的感觉...无目标，是否没有它的聚集...愿望？是的。接触是异熟，接触不是快乐的感觉，也不是痛苦的感觉...无目标，是否没有它的聚集...愿望？不应这样说...
637. 不应说——“声音是异熟”吗？是的。世尊不是说过——“由于这个业的造作、聚集、增长、丰盛，声音成为了如同天神的声音，像是用金属铸造的声音”吗？有这样的**吗？是的。那么声音是异熟。
关于声音的异熟讨论结束。
12. 第十二品
(119) 4. 关于六处的讨论

638. Cakkhāyatanaṃ vipākoti? Āmantā. Sukhavedaniyaṃ dukkhavedaniyaṃ…pe… sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhāyatanaṃ vipāko’’ti…pe….

Phasso vipāko, phasso sukhavedaniyo…pe… sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ vipāko, cakkhāyatanaṃ sukhavedaniyaṃ…pe… sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkhāyatanaṃ vipāko, cakkhāyatanaṃ na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Phasso vipāko, phasso na sukhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

639. Sotāyatanaṃ…pe… ghānāyatanaṃ…pe… jivhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vipākoti? Āmantā. Sukhavedaniyaṃ…pe… sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… nanu na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘kāyāyatanaṃ vipāko’’ti.

Phasso vipāko, phasso sukhavedaniyo…pe… sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Kāyāyatanaṃ vipāko, kāyāyatanaṃ sukhavedaniyaṃ…pe… sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… kāyāyatanaṃ vipāko, kāyāyatanaṃ na sukhavedaniyaṃ…pe… anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā . Phasso vipāko, phasso na sukhavedaniyo…pe… anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

640. Na vattabbaṃ – ‘‘saḷāyatanaṃ vipāko’’ti? Āmantā. Nanu saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannanti? Āmantā. Hañci saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘saḷāyatanaṃ vipāko’’ti.

Saḷāyatanakathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(120) 5. Sattakkhattuparamakathā

641. Sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Mātā jīvitā voropitā… pitā jīvitā voropito… arahā jīvitā voropito… duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppāditaṃ… saṅgho bhinnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Abhabbo antarā dhammaṃ abhisametunti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Abhabbo antarā dhammaṃ abhisametunti? Āmantā. Mātā jīvitā voropitā… pitā jīvitā voropito… arahā jīvitā voropito… duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppāditaṃ… saṅgho bhinnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

642. Sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Atthi so niyamo yena niyamena sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi te satipaṭṭhānā…pe… sammappadhānā… iddhipādā… indriyā… balā… bojjhaṅgā yehi bojjhaṅgehi sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



638. 眼处是异熟吗？是的。是快乐的感受、痛苦的感受...有所缘，它有转向...决意吗？不应这样说...难道不是非快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？是的。如果是非快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意，那就不应说"眼处是异熟"...
触是异熟，触是快乐的感受...有所缘，它有转向...决意吗？是的。眼处是异熟，眼处是快乐的感受...有所缘，它有转向...决意吗？不应这样说...
眼处是异熟，眼处不是快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？是的。触是异熟，触不是快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？不应这样说...
639. 耳处...鼻处...舌处...身处是异熟吗？是的。是快乐的感受...有所缘，它有转向...决意吗？不应这样说...难道不是非快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？是的。如果是非快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意，那就不应说"身处是异熟"。
触是异熟，触是快乐的感受...有所缘，它有转向...决意吗？是的。身处是异熟，身处是快乐的感受...有所缘，它有转向...决意吗？不应这样说...身处是异熟，身处不是快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？是的。触是异熟，触不是快乐的感受...无所缘，它没有转向...决意吗？不应这样说...
640. 不应说"六处是异熟"吗？是的。难道六处不是因业而生起的吗？是的。如果六处是因业而生起的，那就应该说"六处是异熟"。
关于六处的讨论结束。
12. 第十二品
(120) 5. 关于最多七次的讨论
641. 最多七次的人是确定最多七次吗？是的。杀母...杀父...杀阿罗汉...恶意使如来流血...破和合僧吗？不应这样说...
最多七次的人是确定最多七次吗？是的。他不能在中间证悟法吗？不应这样说...他不能在中间证悟法吗？是的。杀母...杀父...杀阿罗汉...恶意使如来流血...破和合僧吗？不应这样说...
642. 最多七次的人是确定最多七次吗？是的。是否有某种确定性使最多七次的人确定最多七次？不应这样说...你有念住...正勤...神足...根...力...觉支，由这些觉支使最多七次的人确定最多七次吗？不应这样说...

643. Natthi so niyamo yena niyamena sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Hañci natthi so niyamo yena niyamena sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato, no ca vata re vattabbe – ‘‘sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato’’ti.

Natthi te satipaṭṭhānā… bojjhaṅgā yehi bojjhaṅgehi sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Hañci natthi te bojjhaṅgā yehi bojjhaṅgehi sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato, no ca vata re vattabbe – ‘‘sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato’’ti.

644. Sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Sakadāgāminiyamenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgāminiyamenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattaniyamenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Katamena niyamenāti? Sotāpattiniyamenāti. Sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyatoti? Āmantā. Ye keci sotāpattiniyāmaṃ okkamanti, sabbe te sattakkhattuparamatāniyatāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

645. Na vattabbaṃ – ‘‘sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato’’ti? Āmantā . Nanu so sattakkhattuparamoti? Āmantā. Hañci so sattakkhattuparamo, tena vata re vattabbe – ‘‘sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato’’ti.

Sattakkhattuparamakathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(121) 6. Kolaṅkolakathā

646. Na vattabbaṃ – ‘‘kolaṅkolo puggalo kolaṅkolatāniyato’’ti? Āmantā. Nanu so kolaṅkoloti? Āmantā. Hañci so kolaṅkolo, tena vata re vattabbe – ‘‘kolaṅkolo puggalo kolaṅkolatāniyato’’ti.

Kolaṅkolakathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(122) 7. Ekabījīkathā

647. Na vattabbaṃ – ‘‘ekabījī puggalo ekabījitāniyato’’ti? Āmantā. Nanu so ekabījīti? Āmantā. Hañci so ekabījī, tena vata re vattabbe – ‘‘ekabījī puggalo ekabījitāniyato’’ti.

Ekabījīkathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(123) 8. Jīvitā voropanakathā

648. Diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo sañcicca mātaraṃ jīvitā voropeyya…pe… pitaraṃ jīvitā voropeyya …pe… arahantaṃ jīvitā voropeyya…pe… duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya…pe… saṅghaṃ bhindeyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo satthari agāravoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya agāravoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu diṭṭhisampanno puggalo satthari sagāravoti? Āmantā. Hañci diṭṭhisampanno puggalo satthari sagāravo, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā’’ti. Nanu diṭṭhisampanno puggalo dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya sagāravoti? Āmantā. Hañci diṭṭhisampanno puggalo sikkhāya sagāravo, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā’’ti.



643. 没有某种确定性使最多七次的人确定最多七次吗？是的。如果没有某种确定性使最多七次的人确定最多七次，那就不应说"最多七次的人是确定最多七次"。
你没有念住...觉支，由这些觉支使最多七次的人确定最多七次吗？是的。如果你没有觉支，由这些觉支使最多七次的人确定最多七次，那就不应说"最多七次的人是确定最多七次"。
644. 最多七次的人是确定最多七次吗？是的。是由一来果的确定性吗？不应这样说...是由不还果的确定性吗？不应这样说...是由阿罗汉果的确定性吗？不应这样说...
是由哪种确定性呢？是由预流果的确定性。最多七次的人是确定最多七次吗？是的。凡是进入预流果确定性的人，都是确定最多七次吗？不应这样说...
645. 不应说"最多七次的人是确定最多七次"吗？是的。难道他不是最多七次吗？是的。如果他是最多七次，那就应该说"最多七次的人是确定最多七次"。
关于最多七次的讨论结束。
12. 第十二品
(121) 6. 关于家家的讨论
646. 不应说"家家的人是确定家家"吗？是的。难道他不是家家吗？是的。如果他是家家，那就应该说"家家的人是确定家家"。
关于家家的讨论结束。
12. 第十二品
(122) 7. 关于一种子的讨论
647. 不应说"一种子的人是确定一种子"吗？是的。难道他不是一种子吗？是的。如果他是一种子，那就应该说"一种子的人是确定一种子"。
关于一种子的讨论结束。
12. 第十二品
(123) 8. 关于夺取生命的讨论
648. 具足见的人会故意夺取生命吗？是的。具足见的人会故意杀母...杀父...杀阿罗汉...恶意使如来流血...破和合僧吗？不应这样说...
具足见的人会故意夺取生命吗？是的。具足见的人对佛陀不恭敬吗？不应这样说...对法...对僧...对学处不恭敬吗？不应这样说...
难道具足见的人不是对佛陀恭敬吗？是的。如果具足见的人对佛陀恭敬，那就不应说"具足见的人会故意夺取生命"。难道具足见的人不是对法...对僧...对学处恭敬吗？是的。如果具足见的人对学处恭敬，那就不应说"具足见的人会故意夺取生命"。

649. Diṭṭhisampanno puggalo satthari agāravoti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo buddhathūpe ohadeyya omutteyya niṭṭhubheyya buddhathūpe apabyāmato [asabyākato (sī. ka.)] kareyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati; evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti [cūḷava. 385; a. ni. 8.20; udā. 45]! Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā’’ti.

Jīvitā voropanakathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(124) 9. Duggatikathā

650. Diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatīti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo āpāyike rūpe rajjeyyāti? Āmantā. Hañci diṭṭhisampanno puggalo āpāyike rūpe rajjeyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatī’’ti.

Diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatīti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo āpāyike sadde…pe… gandhe… rase… phoṭṭhabbe…pe… amanussitthiyā tiracchānagatitthiyā nāgakaññāya methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, ajeḷakaṃ paṭiggaṇheyya, kukkuṭasūkaraṃ paṭiggaṇheyya, hatthigavassavaḷavaṃ paṭiggaṇheyya… tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ [… kapiñjalaṃ (syā. kaṃ. pī.)] paṭiggaṇheyyāti? Āmantā. Hañci diṭṭhisampanno puggalo tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ paṭiggaṇheyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatī’’ti.

651. Diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggati, diṭṭhisampanno puggalo āpāyike rūpe rajjeyyāti? Āmantā. Arahato pahīnā duggati, arahā āpāyike rūpe rajjeyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggati, diṭṭhisampanno puggalo āpāyike sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe…pe… tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ paṭiggaṇheyyāti? Āmantā . Arahato pahīnā duggati, arahā tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ paṭiggaṇheyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato pahīnā duggati, na ca arahā āpāyike rūpe rajjeyyāti? Āmantā. Diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggati, na ca diṭṭhisampanno puggalo āpāyike rūpe rajjeyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahato pahīnā duggati, na ca arahā āpāyike sadde…pe… gandhe…pe… rase…pe… phoṭṭhabbe…pe… amanussitthiyā tiracchānagatitthiyā nāgakaññāya methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, ajeḷakaṃ paṭiggaṇheyya, kukkuṭasūkaraṃ paṭiggaṇheyya, hatthigavassavaḷavaṃ paṭiggaṇheyya…pe… tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ paṭiggaṇheyyāti? Āmantā . Diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggati, na ca diṭṭhisampanno puggalo tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ paṭiggaṇheyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



649. 具足见的人对佛陀不恭敬吗？是的。具足见的人会故意毁坏佛塔吗？不应这样说...
具足见的人会故意夺取生命吗？是的。世尊不是说过——“比丘们，就像大海的水位不会超出某个界限；同样，我所为弟子们制定的戒律，弟子们也不会超越其生存的界限”吗？有这样的**吗？是的。因此不应说——“具足见的人会故意夺取生命”。
关于夺取生命的讨论结束。
12. 第十二品
(124) 9. 关于恶道的讨论
650. 具足见的人会堕入恶道吗？是的。具足见的人会因堕入恶道而遭受痛苦吗？是的。如果具足见的人会因堕入恶道而遭受痛苦，那就不应说——“具足见的人会堕入恶道”。
具足见的人会堕入恶道吗？是的。具足见的人会因堕入恶道而因声、色、香、味、触而遭受痛苦吗？是的。具足见的人会与非人类、畜生的女性进行交合，接受不洁的事物，接受母鸡、猪、象等的肉吗？是的。如果具足见的人接受这些不洁的事物，那就不应说——“具足见的人会堕入恶道”。
651. 具足见的人会堕入恶道，具足见的人会因堕入恶道而遭受痛苦吗？是的。阿罗汉会堕入恶道吗？不应这样说...具足见的人会因堕入恶道而因声、色、香、味、触而遭受痛苦吗？是的。阿罗汉会接受这些不洁的事物吗？不应这样说...
阿罗汉会堕入恶道，但阿罗汉不会因堕入恶道而遭受痛苦吗？是的。具足见的人会堕入恶道，但具足见的人不会因堕入恶道而遭受痛苦吗？不应这样说...阿罗汉会堕入恶道，但阿罗汉不会因声、色、香、味、触而遭受痛苦吗？是的。具足见的人会堕入恶道，但具足见的人不会接受不洁的事物吗？不应这样说...

652.[aṭṭhakathānulomaṃ paravādīpucchālakkhaṇaṃ. tathāpāyaṃ pucchā sakavādissa, purimāyo ca imissaṃ duggatikathāyaṃ paravādissāti gahetabbā viya dissanti] Na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatī’’ti? Āmantā. Diṭṭhisampanno puggalo nirayaṃ upapajjeyya…pe… tiracchānayoniṃ upapajjeyya… pettivisayaṃ upapajjeyyāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggatīti.

Duggatikathā niṭṭhitā.

12. Dvādasamavaggo

(125) 10. Sattamabhavikakathā



652. 不应说"具足见的人已断除恶道"吗？是的。具足见的人会投生地狱...畜生道...饿鬼道吗？不应这样说。那么具足见的人已断除恶道。
关于恶道的讨论结束。
12. 第十二品
(125) 10. 关于第七有的讨论

653. Na vattabbaṃ ‘‘sattamabhavikassa puggalassa pahīnā duggatī’’ti? Āmantā. Sattamabhaviko puggalo nirayaṃ upapajjeyya, tiracchānayoniṃ upapajjeyya, pettivisayaṃ upapajjeyyāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sattamabhavikassa puggalassa pahīnā duggatīti.

Sattamabhavikakathā niṭṭhitā.

Dvādasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Saṃvaro kammaṃ tatheva asaṃvaro, sabbakammaṃ savipākaṃ, saddo vipāko, saḷāyatanaṃ vipāko, sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāniyato, kolaṅkolapuggalo kolaṅkolatāniyato, ekabījī puggalo ekabījitāniyato, diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā duggati, tatheva sattamabhavikassāti.

653. 不应说"第七有的人已断除恶道"吗？是的。第七有的人会投生地狱、畜生道、饿鬼道吗？不应这样说。那么第七有的人已断除恶道。
关于第七有的讨论结束。
第十二品结束。
其摘要如下：
防护是业，同样不防护也是业，一切业都有果报，声音是异熟，六处是异熟，最多七次的人是确定最多七次，家家的人是确定家家，一种子的人是确定一种子，具足见的人会故意夺取生命，具足见的人已断除恶道，同样第七有的人也是如此。

